Pāriet uz galveno saturu
Jānis Voins
  • Sākums
  • Konservēšanas laiks
  • Svētdienas filozofiska parunāšana
  • NRA.LV Sarunas
  • Ignorējot realitāti
  • Lasītava
  • Politiskā satura konsultācijas

Jaunākie ieraksti

  • Kas ir valsts jaunajam vēlētājam?
    13. jūl. 2026
  • Politiskās izšķiršanās un ciparu argumentācija
    10. jūl. 2026
  • Kad sports beidzas un sākas pūlis
    14. jūn. 2026
  • Baltais - tātad rasists
    3. jūn. 2026
  • Kokrūpnieku mācība
    31. maijs 2026
  • Neizstāstītais rasisms
    12. maijs 2026
  • Mūsu cilvēktiesības Afganistānā nav pieprasītas
    23. febr. 2026

Publicistika


Politiskās izšķiršanās un ciparu argumentācija

10. jūlijs, 2026 pl. 15:15, Nav komentāru

Screenshot_2026-07-10_at_15_12_59.jpg

Jana Simanovska sociālajos tīklos stāsta, ka ar mežu izciršanu Latvijā ir kritiska situācija un ka tie būtu jāsamazina. Nevērtējot, vai tas ir pareizi vai nepareizi, jo tas ir politiskās izšķiršanās jautājums, apskatīsim šo jautājumu no tīri praktiskās puses – kāda būs ietekme. Jo pēc būtības tas ir matemātikas uzdevums.

Piemēram, pieņemsim, ka Latvijā meža nozarē strādā 30 tūkstoši cilvēku. Skaitlis ir aptuvens, bet tuvu patiesībai. Gadā nozare iemaksā valsts budžetā 1 miljardu eiro. Arī aptuveni, piemēram. Pēc Janas teiktā ir jāsamazina ciršanas apjomi. Labi – par cik? 10%? 15%? Ja situācija ir kritiska, samazināsim par 25%, lai ērtāk skaitīt.

Sāksim ar budžetu, kurš mums jau tā ir mīnusos. Pēc samazinājuma būs par 250* miljoniem mazāk, un būtu labi, ja Jana spētu pateikt, kur šo naudu ņems. Der arī atbilde, ka aizņemsies. Kā risinājums tas var nepatikt, bet kā atbilde ir pieņemams.

Nākamais – cilvēki. Ja apjomi samazinās, tad no 30 000 strādājošo 7 500 tiks atlaisti. Pirmkārt, šiem cilvēkiem nāksies izmaksāt bezdarbnieku pabalstu. Ņemsim nevis nozares vidējo, bet Latvijas vidējo bruto algu – 1 831 eiro – un 10 gadu stāžu. Tad kompensācijā cilvēks saņems 5 438 eiro nākamajos astoņos mēnešos. Kopā visi jaunie bezdarbnieki saņems 40 785 000 eiro. Šo naudu arī vajadzēs kaut kur ņemt, apzinoties, ka arīn sociālās iemaksas par šiem cilvēkiem vairs netiks maksātas, kas nozīmē, ka budžetā vairs neienāks nauda pensijām utt. Būtu labi saņemt skaidru atbildi, ko šeit darīs. Ar naudām nedaudz tikām skaidrībā.

Otrkārt, ņemot vērā meža nozares specifiku, vai ir ticība, ka atlaistie spēs pārkvalificēties? Pārkvalifikācija arī prasīs resursus, bet jautājums ir par ko citu. Cik ātri tie spēs mainīt arodu un pelnīt iepriekšējo? Jo meža apstrādē, atšķirībā no politikas, dzimumu līdztiesību neviens nejautā, un vairums strādājošo, izņemot grāmatvedību, ir vīrieši. Pieņemot, ka vīriešiem ir ģimenes, kuras pēc patriarhālās pasaules principiem ir jābaro. Jo var piedzīvot situāciju, ka cilvēki var doties prom strādāt uz ārzemēm kopā ar ģimenēm un, kā mēs redzam tendences, nekad neatgriezties. Tie ir 7 500 × vismaz 3. Vai mēs esam gatavi šādam pavērsienam? Tas, protams, arī ir politiskās izšķiršanās jautājums.


Tas, ko es gribu pateikt, ir viens – kad tiek skaidrots, ka mēs slikti kaut ko darām un kaut kas jāsamazina, šim samazinājumam klāt jāpievieno aprēķins. Es ne brīdi nešaubos, ka pieņemt lēmumu par darbības ierobežošanu tiem, kas nav tavs elektorāts un ir ģeogrāfiski tālu – meža izstāde parasti notiek kaut kur laukos, nevis topošajā gājēju ielā Rīgā –, ir viegli.

Papildinot to ar argumentu, ka nozarei ir jāiegulda produktos ar augstu pievienoto vērtību. Šeit visi ir par produktiem ar augstu pievienoto vērtību, tikai ir nepieciešams precizējums. Investīcijas, lai ko ar to saprot politiķi, ir ilgtermiņa pasākums. Paies gadi, kamēr rūpnīca sāks darboties, un vēl gadi, kamēr sāks strādāt ar peļņu. Bet lēmums samazināt kaut kādus apjomus ir šī brīža lēmums ar šī brīža sekām.

Būtu, protams, lieliski, ja politiķi faktiski atrastu investīcijas, pašu solītās, kas ļautu nozarei (meža vai jebkurai citai) dubultot savu ražīgumu un mūsu piemēra ietvaros palielināt iemaksas budžetā līdz 2 miljardiem. Tad sekotu samazinājums. Uz jauno, ar augstu pievienoto vērtību produktu rēķina tas nebūtu tik sāpīgi. Bet plāns ir samazināt šodien, lai tad ar samazināto kapacitāti kaut ko investētu.

Es nevērtēju pašu lēmumu. Es aicinu diskutēt par to, kā viena vai cita politika, aicinājumi un lēmumi ietekmēs cilvēkus, Latvijas ekonomiku. Lai nav tā, ka mēs pieņemam lēmumu un tikai tad saskaramies ar sekām, kuras vairs nav novēršamas. Šis piemērs ir vienkārši izprotams un aprēķināms. Būtu lieliski, ja politiķi savu nākotnes redzējumu papildinātu ar skaitļiem un argumentāciju pēc būtības. Viltus dilemmu es apzinos – mēs glābjam planētu. Tas ir labi, tikai ko darām ar skaitļiem? Jo bez skaitļiem tas sanāk tas pats sludinātais populisms.


*Piemērs ir lineārs, taču to droši var papildināt, precizēt vai pārrēķināt, izmantojot citus pieņēmumus un datus.

Nav komentāru

Komentēt







Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.