janisvoins - Svētdienas filozofiska parunāšana

Eiropas dīvainā nāve: imigrācija, identitāte, islāms - Daglass Marijs

Tue, 12 May 2026 06:41:00 +0000

🎙️ Svētdienas filozofiskā parunāšana | 1. sezona 8. sērija Šajā epizodē Jānis Voins kopā ar Daniēlu Āboliņu runā par vienu no pēdējo gadu pretrunīgākajām un vienlaikus filozofiski provocējošākajām grāmatām — The Strange Death of Europe (“Eiropas dīvainā nāve”), kuras autors ir Douglas Murray — britu publicists, politiskais komentētājs un esejists, kurš plaši pazīstams ar darbiem par Eiropas identitāti, migrāciju, kultūru un Rietumu civilizācijas pašizpratni. Šī nav saruna par “pareizajām” atbildēm.

Tā ir saruna par jautājumiem, kurus mūsdienu Eiropa arvien biežāk baidās uzdot. Kas ir Eiropa? Vai Eiropa ir tikai ģeogrāfiska teritorija un ekonomiska savienība — vai tomēr civilizācija ar savu kultūras, reliģisko un filozofisko kodolu? Vai sabiedrība var pastāvēt bez ticības sev? Un vai humānisms bez robežām ilgtermiņā spēj pastāvēt? Murray savā darbā apgalvo, ka Eiropas lielākais apdraudējums nav tikai migrācija pati par sevi, bet Eiropas nespēja definēt, ko tā vēlas saglabāt. Viņš raksta par kontinentu, kurš arvien biežāk kaunas no savas vēstures, relativizē savas vērtības un vienlaikus mēģina uzturēt ideju par atvērtu sabiedrību bez skaidri noteikta kopīgā pamata. Sarunā tiek analizēta Eiropa kā ideja: grieķu filozofija, romiešu tiesības, kristietība, apgaismība, nacionālo valstu attīstība un jautājums — vai šie pamati vēl eksistē kā dzīva identitāte vai tikai kā vēstures fragments. Epizodē tiek skarts arī viens no sarežģītākajiem jautājumiem: vai kultūras patiešām ir savstarpēji pilnībā savietojamas? Vai pietiek tikai ar juridisku ietvaru un ekonomisku sistēmu, lai veidotos vienota sabiedrība? Un kas notiek brīdī, kad dažādas vērtību sistēmas sāk konkurēt vienā telpā? Tiek apspriesta integrācijas ideja — nevis kā lozungs, bet kā praktisks un filozofisks process. Ko nozīmē integrēties? Vai Eiropai ir pienākums definēt savu identitāti? Vai jaunpienācējiem ir pienākums pieņemt Eiropas kultūras pamatus? Kur beidzas tolerance un sākas pašiznīcināšanās risks? Saruna pieskaras arī sabiedrības pašapziņas jautājumam. Vai kritiska attieksme pret savu vēsturi ir veselīga refleksija — vai tomēr ilgstoša pašnoniecināšana? Vai civilizācija var pastāvēt, ja tā vairs netic savai vērtībai? Un vai sabiedrība, kas nespēj nospraust robežas — kultūras, morālas vai politiskas — ilgtermiņā spēj saglabāt stabilitāti? Tiek analizēta spriedze starp morāli un realitāti: humānisms, solidaritāte, drošība, kapacitāte, cilvēktiesības un eksistenciālais jautājums — ko darīt, ja ideāli sāk konfliktēt ar sabiedrības ilgtspēju? Epizodē netiek meklēta vienkārša pozīcija “par” vai “pret”. Tā vietā tiek mēģināts saprast: vai Eiropas nākotnei nepieciešams minimāls kopīgais kodols — likuma vara, sekulārisms, vārda brīvība, vienlīdzība — bez kura plurālisms pārvēršas fragmentācijā. Tiek runāts arī par vēsturi: vai Eiropa mācās no pagātnes, vai cenšas to aizmirst? Vai vēstures ignorēšana noved pie orientācijas zuduma? Un kāpēc cilvēki arvien biežāk jūt, ka sabiedrība dzīvo bez skaidras nākotnes idejas?

Šī ir filozofiska, politiska un kultūras saruna par identitāti, robežām, civilizāciju un Eiropas nākotni. Par to, kas notiek ar sabiedrību, kura zaudē pārliecību par sevi. Un par jautājumu, kuru šodien arvien grūtāk uzdot skaļi: Kas tieši ir tas, ko Eiropa vēlas saglabāt? 🎧 Klausies jauno “Svētdienas filozofisko parunāšanu” — sarunu par Eiropu, identitāti, kultūru un nākotni laikā, kad vecie pamati tiek apšaubīti un jaunie vēl nav definēti.

Hosē Ortega i Gasets (José Ortega y Gasset) - Masu sacelšanās (otrā daļa)

Tue, 12 May 2026 06:40:00 +0000

🎙️ Svētdienas filozofiskā parunāšana | 1. sezona 7. sērija Šajā epizodē Jānis Voins kopā ar Daniēlu Āboliņu pievēršas vienam no ietekmīgākajiem 20. gadsimta darbiem – Masu sacelšanās, kura autors ir José Ortega y Gasset.

Cilvēks pirmo reizi vēsturē nonāca situācijā, kur viņa ikdiena bija drošāka un komfortablāka nekā jebkad agrāk. Un tieši šeit, kā uzsver autors, rodas paradokss – cilvēks sāk uztvert šo komfortu kā pašsaprotamu, aizmirstot, ka tas ir citu radīts. Diskusijā tiek šķetināts centrālais jēdziens – “cilvēks–masa”. Tas nav sociāls statuss vai ienākumu līmenis. Tas ir domāšanas veids. Cilvēks, kurš neuzdod sev augstākas prasības, kurš jūtas pietiekams tieši tāds, kāds ir, un kurš neizjūt nepieciešamību augt. Viņš dzīvo pasaulē, ko nesaprot, bet kuras sniegtos labumus izmanto pilnā apjomā. Viņš neapzinās, kas uztur šo sistēmu, un tādēļ arī nejūt pienākumu to saglabāt. Pretstatā šim tēlam sarunā tiek analizēts “izlases mazākums” – cilvēki, kuri no sevis prasa vairāk. Nevis tāpēc, ka būtu pārāki, bet tāpēc, ka viņi uzņemas atbildību.

Ortega skatījumā civilizāciju uztur tieši šis mazākums – cilvēki, kuri ir gatavi domāt, piepūlēties un uzņemties iniciatīvu. Sarunas gaitā tiek pieskarts arī mūsdienu cilvēka psiholoģijai. Vai mēs neesam kļuvuši līdzīgi “izlutinātam bērnam”, kuram viss tiek dots, bet nekas netiek prasīts? Vai dzīve bez piepūles nepadara cilvēku pārlieku pašpārliecinātu, bet vienlaikus – tukšu? Ortega raksturo šo stāvokli kā dzīvi bez projekta – cilvēks plūst pa straumi, nevis apzināti virza savu dzīvi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta domāšanai un patiesībai. Agrāk cilvēks apzinājās savu ierobežotību un bija gatavs mācīties. Šodien, kā norāda autors, katram ir viedoklis par visu – bieži bez dziļākas izpratnes. Cilvēks vairs neklausās, jo uzskata, ka viss nepieciešamais jau ir viņā pašā. Diskusijā tiek analizēta arī masas attiecība ar varu. Ja agrāk sabiedrība uzticējās kompetentākajiem, tad mūsdienās arvien biežāk parādās tendence uzspiest savu viedokli bez argumentācijas. Ortega brīdina – šāda attieksme var novest pie barbarisma, jo tiek iznīcināti principi, uz kuriem balstās pati civilizācija. Ne mazāk svarīga ir tēma par pagātni. Ortega uzsver – sabiedrība, kas ignorē savu vēsturi, kļūst “bārenīte”. Vēsture nedod gatavas atbildes, bet tā palīdz neatkārtot vecās kļūdas. Mūsdienu cilvēks bieži vēlas sākt no nulles, ignorējot uzkrāto pieredzi, un tieši šeit slēpjas risks. Sarunas noslēgumā tiek uzdots būtisks jautājums: kas notiek ar civilizāciju, ja “cilvēks–masa” kļūst par dominējošo spēku? Vai sabiedrība spēj pastāvēt, ja tajā trūkst cilvēku, kuri uzņemas atbildību un uztur tās pamatus? Šī epizode nav tikai par filozofiju. Tā ir par mums pašiem – par to, kā mēs domājam, kā dzīvojam un kādu sabiedrību veidojam. Ortega i Gaseta idejas liek paskatīties uz mūsdienām no neērtāka, bet daudz godīgāka skatpunkta. 👉 Saruna, kas liek apstāties un padomāt – vai mēs vēl kontrolējam savu dzīvi, vai vienkārši plūstam līdzi laikam.

🌱 Filozofija nav domāta tikai akadēmiķiem – tā ir ikviena iekšējās higiēnas prakse, kas palīdz dzīvot ar skaidrību un bez bailēm. Tieši tāpēc Epikūrs aicina: “Neviens nav par jaunu vai par vecu, lai rūpētos par dvēseles veselību.” 🎧 Klausies un pievienojies svētdienas pārdomām par dzīves mākslu.

Hosē Ortega i Gasets (José Ortega y Gasset) - Masu sacelšanās (pirmā daļa)

Tue, 12 May 2026 06:39:00 +0000

🎙️ Svētdienas filozofiskā parunāšana | 1. sezona 6. sērija Šajā epizodē Jānis Voins kopā ar Daniēlu Āboliņu pievēršas vienam no ietekmīgākajiem 20. gadsimta darbiem – Masu sacelšanās, kura autors ir José Ortega y Gasset.

Tā nav vienkārši grāmata par savu laikmetu – tā ir analīze, kas pārsteidzoši precīzi apraksta arī mūsdienu sabiedrību. Saruna sākas ar laikmeta kontekstu. Ortega rakstīja starp diviem pasaules kariem – laikā, kad Eiropa piedzīvoja milzīgas pārmaiņas. Demokrātija paplašinājās, tehnoloģijas attīstījās, dzīve kļuva ērtāka. Cilvēks pirmo reizi vēsturē nonāca situācijā, kur viņa ikdiena bija drošāka un komfortablāka nekā jebkad agrāk. Un tieši šeit, kā uzsver autors, rodas paradokss – cilvēks sāk uztvert šo komfortu kā pašsaprotamu, aizmirstot, ka tas ir citu radīts. Diskusijā tiek šķetināts centrālais jēdziens – “cilvēks–masa”. Tas nav sociāls statuss vai ienākumu līmenis. Tas ir domāšanas veids. Cilvēks, kurš neuzdod sev augstākas prasības, kurš jūtas pietiekams tieši tāds, kāds ir, un kurš neizjūt nepieciešamību augt. Viņš dzīvo pasaulē, ko nesaprot, bet kuras sniegtos labumus izmanto pilnā apjomā. Viņš neapzinās, kas uztur šo sistēmu, un tādēļ arī nejūt pienākumu to saglabāt. Pretstatā šim tēlam sarunā tiek analizēts “izlases mazākums” – cilvēki, kuri no sevis prasa vairāk. Nevis tāpēc, ka būtu pārāki, bet tāpēc, ka viņi uzņemas atbildību.

Rodžers Skrūtons - Kā būt konservatīvam

Tue, 24 Feb 2026 13:55:00 +0000

🎙️ Svētdienas filozofiskā parunāšana | 1. sezona 5. sērija

Svētdienas filozofiskajā parunāšanā Jānis Voins kopā ar Daniēlu Āboliņu iedziļinās Rodžera Skrūtona grāmatā “Kā būt konservatīvam” — darbā, kas kļūst par atspēriena punktu sarunai par konservatīvismu nevis kā politisku etiķeti, bet kā domāšanas veidu un attieksmi pret pasauli. Skrūtons mēģina atbildēt uz šķietami vienkāršu, taču mūsdienu kontekstā politiski un morāli neērtu jautājumu: ko īsti nozīmē būt konservatīvam laikā, kad pārmaiņas tiek uzskatītas par pašvērtību?

Sarunā tiek analizēta ideja par sabiedrību kā mantojumu, nevis eksperimentu. Jānis un Daniēls runā par to, kā valsts, institūcijas un kopienas veidojas ilgā laikā un kāpēc mēģinājumi tās mehāniski “uzlabot” bieži rada pretēju efektu — atsvešinātību, neuzticēšanos un sajūtu, ka politiskie lēmumi tiek pieņemti bez saiknes ar reālu dzīvi.

Tiek skarts jautājums par demokrātiju kā ikdienas atbildību, nevis vienreizēju procedūru vēlēšanu dienā. Īpaša uzmanība pievērsta brīvības un atbildības attiecībām. Saruna pieskaras tam, kā brīvība bez pienākuma izjūtas pārvēršas haosā un kā atkarība no valsts atbalsta var vājināt gan indivīda motivāciju, gan sabiedrības kopējo saliedētību. Skrūtona kritika par ideoloģisku politiku, kas sabiedrību uztver kā pārveidojamu materiālu, tiek savienota ar Latvijas pieredzi — reformām, kas bieži tiek ieviestas kā tehniski projekti, ignorējot kultūras un sociālo kontekstu. Podkāstā tiek runāts arī par tradīcijām kā zināšanu formu — par to, kā praktiska gudrība, kas uzkrāta paaudzēs, mūsdienās nereti tiek pasludināta par šķērsli progresam.

Jānis un Daniēls apspriež, kā “iekļaušanas” un ideoloģiskas vienādošanas vārdā tiek apšaubīts saprāts, autoritāte un pati objektīvās patiesības ideja, aizstājot argumentus ar ticību un lojalitāti pareizajai pozīcijai. Saruna neaprobežojas ar teoriju. Tiek skarti jautājumi par nacionālo valsti kā demokrātijas pamatu, par kultūru kā piederības telpu, nevis audzināšanas instrumentu, un par to, ko nozīmē politiska solidaritāte sabiedrībā, kas arvien vairāk sadrumstalojas. Skrūtona ideja par “mīlestību pret mājām” — oikofīliju — tiek aplūkota kā praktisks priekšnoteikums sabiedrības izdzīvošanai, nevis romantiska nostalģija. Noslēgumā saruna nonāk pie centrālā jautājuma: vai progress bez skaidra virziena vispār ir progress? Ko nozīmē saglabāt to, kas darbojas, laikā, kad pastāvīgs nemiers tiek pasniegts kā tikums? Un kādu cenu sabiedrība maksā, ja tā atsakās no atbildības, tradīcijas un māju sajūtas?

Šī epizode ir mierīga, bet konceptuāli blīva filozofiska saruna par konservatīvismu kā dzīvu, domājošu attieksmi pret pasauli, nevis politisku lozungu.

Aina Renda (Ayn Rand) - Himna

Mon, 19 Jan 2026 05:25:00 +0000

🎙️ Svētdienas filozofiskā parunāšana | 1. sezona 4. sērija

Svētdienas filozofiskajā parunāšanā Jānis Voins kopā ar Danielu Āboliņu iedziļinās Ayn Rand darbā “Himna” — īsā, bet konceptuāli ļoti blīvā distopiskā stāstā, kas kļūst par atspēriena punktu plašākai sarunai par individuālisma, brīvības un kolektīvisma robežām. “Himna” attēlo pasauli, kurā vārds “es” ir iznīcināts, personiskā identitāte uzskatīta par noziegumu un visa cilvēka dzīve tiek pakārtota abstraktam kolektīvam, kura vārdā runā neredzama vara.

Sarunā tiek analizēts, kā valoda kļūst par galveno ideoloģijas instrumentu — cilvēks, kurš vairs nespēj sevi nosaukt, pamazām zaudē arī spēju domāt par sevi kā par autonomu būtni. Jānis un Daniels pieskaras tam, kā kolektīvā sabiedrība ne tikai noliedz privātīpašumu, izvēli un privātumu, bet arī apzināti ierobežo zinātkāri, mācīšanos un zinātni, jo domājošs indivīds kļūst neērts sistēmai.

Caur galvenā varoņa Equality 7–2521 stāstu tiek izgaismots konflikts starp radošu, domājošu cilvēku un vidi, kas sodā jebkādu atšķirību. Saruna aptver piespiedu darbu, aizliegtu zinātni, slepeno laboratoriju un elektrības atklāšanu — kā simbolu cilvēka prāta potenciālam, ko kolektīvs nespēj pieņemt. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā mīlestība, izvēle un personiska pieķeršanās kļūst par ideoloģisku problēmu sabiedrībā, kurā viss ir jāvienādo.

Podkāsts neaprobežojas ar literāru analīzi — tas savieno Randas brīdinājumus ar mūsdienu realitāti, jautājot, vai “Himnas” pasaule patiešām ir tikai fantāzija. Tiek skarts jautājums par bēgšanu no sistēmas — gan romānā, gan mūsdienu pieredzē — un par to, ko nozīmē atrast brīvību ārpus kolektīvās kontroles. Noslēgumā saruna nonāk pie romāna eksistenciālā kodola: “Es” atklāšanas. Ko nozīmē būt cilvēkam bez individuālās identitātes? Vai kolektīvisms spēj radīt taisnīgu un dzīvotspējīgu sabiedrību? Kāpēc personīgā izvēle, privātums un atbildība ir priekšnoteikumi radošai, dzīvajai pasaulei? Šī epizode ir mierīga, bet asu domu pilna filozofiska saruna par cilvēku, brīvību un cenu, ko sabiedrība maksā, atsakoties no “Es”.

Epikūrs - Vēstule Menoikejam

Fri, 12 Dec 2025 18:31:00 +0000

🎙️ Svētdienas filozofiskā parunāšana | 1. sezona 3. sērija Epizode: “Vēstule Menoikejam” — Epikūra ceļvedis mierīgai dzīvei

Links uz tekstu - https://lasitava.mozello.lv/ko-paskat...

Šajā epizodē Jānis Voins un Daniēls Āboliņš apspriež Epikūra darbu “Vēstule Menoikejam” – īsu, bet dziļu ceļvedi dzīvei bez trauksmes, bailēm un ciešanām. Epikūra filozofija māca, ka laime nav uzvarās vai panākumos, bet mierā ar sevi.

▶️ Mēs runājam par to:

– kāpēc “bauda” Epikūram nav hedonisms, bet gan ciešanu neesamība;

– kāpēc dzīvei vajag maz, bet mieram vēl mazāk;

– kā izdegšana rodas no nemiera, nevis darba;

– kāpēc bailes no nāves un sabiedrības vērtējuma ir mūsdienu dievi;

– un ko nozīmē “dzīvot vienkārši, bet domāt dziļi”.

📌 Epikūrs māca, kā atšķirt nepieciešamo no liekā, kā iemācīties teikt “nē”, un kāpēc īstā bagātība ir pieticība un draudzība. 🌱 Filozofija nav domāta tikai akadēmiķiem – tā ir ikviena iekšējās higiēnas prakse, kas palīdz dzīvot ar skaidrību un bez bailēm. Tieši tāpēc Epikūrs aicina: “Neviens nav par jaunu vai par vecu, lai rūpētos par dvēseles veselību.” 🎧 Klausies un pievienojies svētdienas pārdomām par dzīves mākslu.

Izdegšanas sabiedrība - Byung-Chul Han

Sat, 06 Dec 2025 07:38:00 +0000

🎙️ Podkāsts “Svētdienas filozofiska parunāšanās” | 1. sezona 2. sērija

Šajā epizodē Jānis Voins un Daniēlu Āboļinu sarunājas par Byung-Chul Han grāmatu - “Izdegšanas sabiedrība” (https://www.amazon.com/Burnout-Societ...)

Šis darbs asi izgaismo, kā šķietamā brīvība un nebeidzamas iespējas ir pārvērtušas mūs par pašu prasību un gaidu vergiem. Han uzskata, ka mūsdienu cilvēku vairs neregulē ārējas pavēles vai disciplīna — mēs paši sevi dzenam, spiežam un disciplinējam. “Tu vari visu!” ir kļuvusi par bīstamu apsolījumu, kas ved uz izsīkumu, nemieru un pašiznīcinošu produktivitāti. Vinš raksturo mūsdienu pasauli kā “sasniegumu sabiedrību”, kur indivīds kļūst par savu projektu, savu menedžeri un reizē — savu apspiedēju.

Epizodē analizējam Han galvenās tēzes:

– kāpēc izdegšana, depresija un uzmanības trūkums rodas nevis no ārēja spiediena, bet no pašu iekšējiem uzlikumiem; – kā “pozitivitātes pārpalikums”

— nepārtraukta vēlme radīt, sasniegt un būt labākam

— kļūst par destruktīvu spēku; – kā digitālā komunikācija mūs padara sadrumstalotus un atņem spēju koncentrēties;

– kāpēc šodienas cilvēks kļūst par gan cietēju, gan pāridarītāju vienlaikus. Sarunā aplūkojam arī Han ideju par “negatīvo potenci”

— spēju nedarīt, nepiekrist, apzināti atteikties.

Šī ir pazudusi prasme, kas mūsdienās nozīmē patiesu brīvību. Mēs pārspriežam, kāpēc prasme apstāties, skatīties mierīgi, domāt dziļi un nereaģēt uzreiz ir kļuvusi par luksusa prece. • mierīgā skatiena spēku un pacietības atgūšanu,

• dzīvi “uzreiz un tagad” — un kā tā iznīcina domāšanas dziļumu, • animal laborans — cilvēku, kas kļūst par strādājošu dzīvnieku bez spējas reflektēt,

• miera trūkuma civilizāciju un “jauno barbarismu”,

• garlaikošanos kā garīgās atslābuma augstāko formu, kas būtu jāatgūst, nevis jāizdzēš.

Ja tu jūti nemieru, izsīkumu, nepārtrauktu skriešanu vai vainas sajūtu par “nepietiekamību” — šī epizode ir tieši tev. #filozofija #TheBurnoutSociety #podkāsts #byungchulhan #svētdienasdomas #jēga #dzīve

Albērs Kamī - Mīts par Sīsifu

Sat, 06 Dec 2025 07:35:00 +0000

🎙️ Podkāsts “Svētdienas filozofiska parunāšanās” | 1. sezona Šajā epizodē

Jānis Voins sarunājas ar Daniēlu Āboliņu par Alberta Kamī darbu “Mīts par Sīsifu”.

Sarunas kodols – jautājums, kas vieno domājošos visos laikos: vai dzīve ir jēgpilna, ja tai nav dota augstāka nozīme? • Ikdienas rutīna kā ceļš uz absurda pieredzi – kāpēc garlaicība liek uzdot jautājumu “priekš kam viss šis?” •

Cilvēks pasaulē pēc reliģiskās atbildes – kā sadzīvot ar klusumu?

• Dzīves jēgas meklējumi un šarlatāni, kas sola ātras atbildes.

• Kamī priekšlikums: nevis bēgt no absurda, bet dzīvot ar to – apzināti, pilnvērtīgi, šodienā.

• Morāle bez absolūtiem – ko nozīmē būt “absurda cilvēkam”?

• Sizifs kā simbols – mūžīgā cīņa bez gala var būt lepna, cēla un apzināta.

💬 “Jāiedomājas Sīsifs laimīgs” – jo viņš zina, ko dara, un pats to izvēlas. #filozofija #Kamī #podkāsts #Sisifs #svētdienasdomas #absurds #jēga #dzīve